Saņem ES fondu finansējumu


Eiropas Savienības fondu finansējums projektu īstenošanai ir pieejams ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kuram ir skaidra ideja, kā veicināt sabiedrības labklājību, ekonomikas izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību.

Jau no 2016. gada Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja pieteikties uz finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās.
Ņemot vērā, ka liela daļa dzīvojamo ēku, sevišķi daudzdzīvokļu, būvētas laika posmā no 1950.-1990. gada, tām nepieciešama renovācija un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi, kas nodrošinās ne tikai zemākas izmaksas iedzīvotājiem, bet arī komfortablākus dzīvošanas apstākļus. Šādu ēku Latvijā ir ļoti daudz, tajā skaitā arī lauku teritorijās, tādēļ pārsteidz fakts, ka aktivitāte uz finansējuma apguvi, šobrīd, ir ļoti zema. Aktīvākās pilsētas ir Rīga un Liepāja.
Kā viens no iemesliem šādam ēku īpašnieku kūtrumam uz ES fondu piesaisti ēku energoefektivitātes paaugstināšanai ir joprojām valdošā neizpratne par to, kas tad īsti ir energoefektivitāte un, kam atbalsts tiek piešķirts.
Ēkas energoefektivitāte ir elektroenerģijas un siltuma daudzums, kas tiek patērēts, lai pilnvērtīgi nodrošinātu visus dzīvošanai un ēkas uzturēšanai nepieciešamos procesus- apkure, ventilācija, apgaismojums, ūdens apgāde u.c. Dažādi energoefektivitātes risinājumi ļauj ēkas īpašniekam ietaupīt vai, gluži pretēji, maksāt vairāk par ēkas uzturēšanu.
Tādejādi, brīdī, kad runājam par ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu ar to saprotam darbību kopu, kas veiktas ar mērķi samazināt patērētās enerģijas un siltuma apjomu, nemazinot dzīves kvalitātes rādītājus.
Viens no būtiskākajiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem ir ēku renovācija un siltināšana, kad tiek veikti funkcionāli un tehniski uzlabojumi.
Neatkarīgi no jumta konstrukcijas tipa, tā vienmēr ir visjūtīgākā ēkas daļa attiecībā uz siltuma zudumiem. Visbiežāk, tieši jumta siltināšana ir būtisks faktors energoefektivitātes paaugstināšanai. Pēc pieredzes, siltuma zudums caur mājas jumtu var sastādīt no 20% līdz pat 45 %, bet ar pareizu un kvalitatīvu siltinājumu to iespējams samazināt pat par 20%.
Piemēram, uzņēmums Roofmaster, ēkas jumtu siltina ar, akmens vati vai putupolistirolu, jo šie materiāls, gan pēc tehniskajām īpašībām nodrošina augstu siltinājuma kvalitāti, gan izmaksu ziņā ir klientiem draudzīgāki.
Ņemot vērā, ka uz Eiropas Savienības fondu finansējumu, līdz pat 2018. gada beigām, ir iespējas pretendēt ikvienam ēku īpašniekam ( īpaši daudzdzīvokļu namiem), nomniekam vai apsaimniekotājam, kurš vēlas uzlabot ēkas energoefektivitāti, aicinām izmantot šo iespēju, tādejādi rūpējoties par ilgtspējīgu ēku attīstību un uzturēšanu.